FizkultÅ«rieÅ”a gudroÅ”anÄs. Jaungada epizode.
2011. gada 3. janvÄris ā diena, kad es, jaunu iesÄkumu iedvesmots un apÅÄmÄ«bas pilns, aizgÄju uz RA Sporta namu, tautÄ zinÄmu kÄ "Celtnieka" kaÄalku un⦠paliku Å”ajÄ nodarbÄ uz palikÅ”anu. Nebija tÄ, ka es pirms tam nebÅ«tu tur bijis vai nebÅ«tu kaÄÄjies vai, vÄl vairÄk, nebÅ«tu sportojis. Visur biju, visu darÄ«ju, taÄu ļoti haotiski. Nu, tip tÄ, kÄ to saprot "aktÄ«vi kustos" partijas pÄrstÄvji. AktÄ«vi, bet maz-jÄdzÄ«gi.
Ko es tur ieraudzÄ«ju? Tie, kas zina, kas ir RÄzeknes "Celtnieka" kaÄalka, uzreiz saprot par ko ir runa, bet tie, kuri nesaprot⦠tie, arÄ« nez vai sapratÄ«s, jo to nevar aprakstÄ«t vÄrdos. Te arÄ« bÅ«tisks ir moments, ka es uz Å”o zÄli sÄku iet, kad tÄ dzÄ«voja savus pÄdÄjos gadus un neviens par tÄs labklÄjÄ«bu Ä«sti neuztraucÄs. TÄpÄc jau no pirmajÄm dienÄm biju vidÄ pÄc kuras JEBKURA zÄle ar kaut nedaudz svaigu gaisu, neaprÅ«sÄjuÅ”u inventÄru, bez cauruma grÄ«dÄ un bez sÄnÄm no zem linoleja ir PRÄMIUM.
Lai vai kÄ, bet 2011. gada 3. janvÄra vakarÄ (biju ap 17-18 apmÄram), tÄ Å”aurÄ, bet garÄ telpa bija diezgan piepildÄ«ta un, kÄ man likÄs, tur bija arÄ« gana daudz stipru onkuļu no "90tajiem gadiem". Tagad ta es saprotu, ka viÅi bija parasti alkosportistiÅi, bet tad, lielÄ mÄrÄ iesÄcÄjam, tÄ nelikÄs. Jau fakts, ka viÅu darba svari bija aÅ” 100kg spieÅ”anÄ guļus, likÄs wow! (man paÅ”am 1rm bija kÄdi 90kg)
TaÄ es nenobijos (nu, tad es jau biju gana liels Äalis un Å”o to arÄ« redzÄjis), turpinÄju iet, jo⦠kaut ko jau bija jÄdara, bet manas skolas laiku kompÄnijas klÄt nebija, bet augstskolas Äaļi baigi nerÄvÄs spÄlÄt bumbu. KaÄÄties ā jÄ. TÄ arÄ« sÄkÄm un turpinÄjÄm. SastÄvs gan mainÄ«jÄs, taÄu 14 gadus vÄlÄk tikai es paliku. PÄrÄjie atrada dzÄ«vÄ citas intereses, kas, protams, arÄ« ir tikai apsveicami.
Ja es TAD zinÄtu to, ko TAGAD, vai es sÄktu? Nezinu. GodÄ«gi. No vienas puses man TAD, protams, ka likÄs, ka daudzas lietas ir citÄdÄkas un notiek citÄdÄk. Protams, ka, ja TAD man pateiktu, ka 15. sezonu es nesagaidīŔu kÄ Mr.O sacensÄ«bu kandidÄts, es bÅ«tu pÄrsteigts, jo, kÄ daudziem iesÄcÄjiem, arÄ« man bija cita izpratne par rezultÄtu un tam nepiecieÅ”amo laiku. TÄpat vÄl daudzas citas lietas.
No otras puses ā es atradu labu un interesantu aizrauÅ”anos, kas kļuva par neatÅemamu dzÄ«ves sastÄvdaļu. Ir bijuÅ”i laiki, kad es vingroju stiprÄk, bija laiki, kad nevingroju nemaz un pat citu cilvÄku vingroÅ”ana man sagÄdÄja fizisku nelabumu (bez ironijas ā palika slikti). TaÄu tÄpat ir bijuÅ”i brīži, kad tikai vingroÅ”ana bija tas vienÄ«gais arguments, lai "neizŔķīst".
PagÄjuÅ”Ä gada beigÄs, man audzinÄmÄs klases Äalis prasÄ«ja, "SkolotÄj, a cik jÅ«s cÄlÄt pietupienos savÄ praimÄ?" Ko es atbildÄju? "Mans praims vÄl nav pagÄjis!" :D Man vÄl ir savi mÄrÄ·i. PiemÄram, 300kg tÄ arÄ« vÄl aizvien nav pacelti. Tie gaida. Es pa to laiku pamazÄm tipinu to virzienÄ.
Pie tÄ arÄ« paliekam ā man nav lielu sportisko ambÄ«ciju, jo bÅ«tu dikti glupi ar tÄdÄm dzÄ«vot, vingrotÄjam, kurÅ” nekad nav bijis sportists un ne tik tÄlu ir no savas 40 gades, taÄu, kas ir svarÄ«gi, speciÄli vÄrgÄks neplÄnoju bÅ«t ā daru no visa spÄka, a cik tÄ spÄka ir, tas jau, lai ir kÄ ir.
KÄpÄc to visu rakstu? TÄpÄc, ka tagad, 01.01.2025. noteikti, ka ir daudz "ÅÅ« jÄr, ÅÅ« mÄ«", kuri ir ar tÄdu neziÅu, bailÄm, satraukumu, taÄu gribÄÅ”anu kaut ko mainÄ«t. Man viÅiem ir tikai viens ieteikums ā sÄciet! 10 000km ceļa pieveikÅ”ana sÄkas ar pirmo soli. Neuztveriet to kÄ vienreizÄju akciju, nemÄÄ£iniet uzreiz, no rÄ«tdienas, VISU mainÄ«t savÄ dzÄ«vÄ, bet vienkÄrÅ”i ejat un darÄt. VarbÅ«t, ar laiku sapratÄ«siet ko no dzÄ«ves vajag izslÄgt, kam pievÄrsties utt. Tas ir process, ne akcija.
Lai izdodas!
Ar cieÅu, Juris, 2011. gada "ÅÅ« jÄr, ÅÅ« mÄ«" absolvents.