Paziņojums medijiem
2026. gada 8. jūnijs
Ričards Gīrs un parlamentārieši Rīgā aicina Eiropu pievērst lielāku uzmanību Ķīnas politikai
Rīgā, 2026. gada 3. jūnijā Rīgā notika Tibetas jautājumiem veltīta konference, kas notika pēc Latvijas Saeimas deputāta Jura Viļuma ielūguma, pulcējot politikas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī starptautiskās Tibetas kustības aktīvistus. Konferencē tika pieņemta kopīga Tibetas deklarācija, kuru citi parlamentārieši aicināti parakstīt līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Starptautiskās kampaņas par Tibetu (ICT) priekšsēdētājs Ričards Gīrs savā uzrunā Rīgā aicināja starptautisko sabiedrību – un jo īpaši Eiropas demokrātijas – izlēmīgi rīkoties tibetiešu tiesību labā. R. Gīrs akcentēja paralēles starp Baltijas tautu vēsturisko pieredzi un Tibetas tautas cīņu patlaban par kultūras izdzīvošanu un pašnoteikšanos. Tenčo Gjatso, ICT prezidente un 14. Dalailamas tuva radiniece uzsvēra: “Šobrīd Tibetas tautas kultūra ir nopietni apdraudēta. Tibetieši joprojām saskaras ar regulāriem ierobežojumiem attiecībā uz savu valodu, reliģiju un kultūras identitāti. Tā ir dzīves realitāte miljoniem cilvēku, kuru situācija pasaules iedzīvotājiem lielākoties nav redzama. Tāpēc aicinām starptautisko sabiedrību rīkoties kopā, lai saglabātu ne tikai Tibetas, bet arī citu mazākumtautību pastāvēšanu jau tuvākajā nākotnē.”
Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta Ķīnā 2026. gada 12. martā pieņemtajam likumam “Par etniskās vienotības un progresa veicināšanu”, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Konferences dalībnieki raksturoja likumu, kā nopietnu pagrieziena punktu, kas kodificē tibetiešu, uiguru, mongoļu un honkongiešu piespiedu asimilāciju, pārkāpj pašas Ķīnas konstitūciju un starptautiskās cilvēktiesību normas. Kaut Ķīnas oficiālajā retorikā tas tiek raksturots, kā harmoniskas daudztautību valsts modelis, tomēr praksē situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies, un ar šo likumu paredzēts pastiprināt mazākumtautību kontroli ne tikai Ķīnā, bet arī ārpus tās robežām dzīvojošo kopienu vidū.
Eiropas Parlaments šo likumu nosodīja jau šī gada 30. aprīlī, 439 deputātiem balsojot “par”. Ņemot vērā augšminētā likuma nenovēršamo stāšanos spēkā jau 1. jūlijā, konferencē Rīgā parlamentārieši tika aicināti jau tuvākajā laikā iesniegt savos nacionālajos parlamentos rezolūcijas, nosodot likuma postošās normas. Vienlaikus tika rosināta nepieciešamība aktīvākai koordinācijai Eiropas Savienībā (ES) Tibetas politikā, tostarp Tibetas speciālās pārstāvniecības iecelšanu ES.
Nīderlandes parlamenta deputāts Jans Paternotte mudināja klātesošos parlamentāriešus savos nacionālajos parlamentos aktīvi veicināt prasību pēc īpašā Tibetas pārstāvja Eiropas Savienībā. J.Paternotte ar klātesošajiem konferences dalībniekiem dalījās, ka speciāla pārstāvja iecelšana – vai nu tieši Tibetas, vai plašāk Āzijas un par cilvēktiesību situāciju Ķīnā – ir viens no trim Nīderlandes parlamenta pieņemtajiem priekšlikumiem, šādi novēršot Pekinas individuālu spiedienu uz ES dalībvalstīm par viņu apņemšanos risināt Tibetas jautājumu.
Kā iepriekš minēts, Rīgas kopīgo Tibetas deklarāciju citi parlamentārieši aicināti parakstīt līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Plašākai informācijai:
Ilze Šipkēvica
SIA “Flowtime” sabiedrisko attiecību aģentūra
ilze@flowtime.lv
29131708