Šodien Saeimā @RolandsIrklis prezentācija par tendencēm energosistēmā 1. Pēdējo 5 gadu laikā ģenerācijas jaudas pieauga par 80%; šobrīd saules ģenerācija ir lielākais resurss pēc uzstādītās jaudas (35% no kopējās); papildus, @ast_lv ir noslēgti kopā 3 GW ģenerācijas un bateriju pieslēguma izbūves līgumi. 2. Rezervētā jauda AST elastīgajam pakalpojumam: noslēgti pieslēguma līgumi: 225MW vējam un 100MW saulei un baterijām; pieteiktā jauda elastīgajam pakalpojumam 2105 MW. 3. Periodā no 2018. līdz 2024.g. 🇱🇻elektrības patēriņš saruka par 7%. Kopš 2024.g. patēriņš pieaug; 2026.g. prognozēts pieaugums 6.5%. 4. Balansēšanas izmaksas AST samazinās: no 2025.g. 72 milj. EUR līdz 2026.g prognozei 30 milj. EUR. Pusgadu darbojas AST BESS; turpinās jaunu balansēšanas pakalpojumu sniedzēju ienākšana tirgū; balansēšanas jaudu pieprasījums turpinās augt no 1500 MW šobrīd līdz 1800 MW 2030. gadā. 5. Agresīva valsts dividenžu politika (90% dividenžu jāiemaksā valsts budžetā); ap 2030.g. var būt problēmas AST ar kredītreitingu; aizņemtais kapitāls dārgāks par pašu kapitālu; saprātīgi būtu budžetā iemaksāt 50-65% no peļņas. 6. AST plānotās investīcijas 10 gadu laikā 1.059 miljardi EUR (SPRK tagad izvērtē); galvenokārt tīkla uzlabojumi un starpsavienojumi (pievienota bilde). 7. Gāzes patēriņš samazinās, pieaugot vēja enerģijai; palielinās vietējā ražojuma biometāna apjomi (aizstāj importēto dabasgāzi); mērķis 1.5 TWh, ja piem., visas vistu fermas pieslēdzas biometāna ražošanai. 8. Pirmo reizi šogad martā-maijā elektrības cenas mums zemākas kā Zviedrijas dienvidos ! Arvien vairāk tiek eksportēta elektrība Lietuvas-Zviedrijas kabelī. 9. 1000 MW tīklā rezervēts ūdeņraža projektam Liepājā, lai gan ūdeņraža tehnoloģijas pasaulē vēl nav nostiprinājušās. 10. 2030.g. enerģētikas mērķus saulei un baterijām, visdrīzāk, sasniegsim, vējam diez vai; AS “Latvenergo” aktīvie projekti 1000 MW vējš/saule Lietuvā un Latvijā.

Šodien izpļekarēju vairāk kā stundu laika Saeimā klausoties J.Endziņa vadītās “Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai” ziņojumu par paveikto un plānoto birokrātijas sloga mazināšanā. Tiešām nesaprotu, ar ko Rīcības grupa gadu ir nodarbojusies, ja pat nevarēja deputātiem nosaukt konkrētus piemērus kā Rīcības grupas darbības rezultātā ir samazināti nevajadzīgi birokrātiski procesi ministrijās, aģentūrās, kā tiek praktiski atvieglota dzīve uzņēmējiem un vienkāršiem iedzīvotājiem, cik miljonus valsts maks var ietaupīt mazinot konkrētas procedūras un arī nevajadzīgas darba vietas ierēdniecībā. Tā vietā “kosmisks”, tikai autoram saprotams birokrātiskā sloga aprēķins miljonstundās ar bezjēdzīgu mākslīgā intelekta iesaisti (jā, izrādās J.Endziņa Rīcības grupai ir kopdarbs ar jaunizveidoto, neredzamo Mākslīgā intelekta centru, kas laikam šādi attaisno tos miljonus, kas ieguldīti tā veidošanā). Šādā izpildījumā, neieteiktu @AndrisKulbergs tērēt laiku Rīcības grupai, bet pievērst uzmanību, ka pati Rīcības grupa nejēdzīgi noslogo Valsts Kanceleju un citas iestādes ar informācijas pieprasījumiem un darba stundām, kas rezultējas nejēdzīgā procesā, ko šodien “izbaudīja” deputāti.

Saprātīgs lēmums. Vispirms jāizspārda ilggadējais IT korupcijas perēklis VARAM/VRAA(VDAA). Arī @CFLA_gov_lv turpina gulēt. “Premjers nosaka 30 dienu moratoriju lielajiem IKT iepirkumiem” delfi.lv/193/politics/120122… @AndrisKulbergs @Edgars_T @ArtursButans @DelfiLV @ltvzinas

Nākamnedēļ Saeimas budžeta komisijā sāks skatīt jaunu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu: 10% likme līdz 25 000 EUR apgrozījumam, bez papīriem un atskaitēm. Ja grib, tad var👍

Labas pārvaldības un caurspīdības labad, būtu jāpublicē visu ministriju, valsts aģentūru maksājumi par dalību LAMPA festivālā. Valsts budžetam grūti laiki.

Latvijas Banka jau gadiem nepilda savu “mājas darbu” attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu ➡️ mums joprojām: (i) super-nejēdzīgas ķīlu prasības. (ii) soda naudas/sankcijas par ātrāku kredīta atmaksu un refinansēšanos. (iii) visaugstākās aizdevumu %likmes eirozonā - mūsu eksportētājiem jākonkurē ar austriešiem, vāciešiem, kam kredīti ap 200 bāzes punktiem lētāki ?! @AndrisKulbergs @ArtursButans @ViktorsValainis @DelfiLV @ltvzinas @KNL_LTV1 @lasilvportals @FinanceLatvia

Šodienas @DelfiLV intervija ar Premjeru @AndrisKulbergs: 1. AirBaltic jāizbeidz “Minhauzena plāni”; pirmdien uz galda būs biznesa plāns; milzu parādu nasta, iespējams izdevumu mazināšana. 2. Pabeigt RailBaltica (RB) līdz 2030. gadam ir nereāli ne tikai mums, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Mums sliktāka pozīcija - “miljards eiro mauzoleja būvēm, nevis pamattrasei” (pamattrasei tikai 0.5 miljardi EUR). Plānota saruna ar U.fon der Leienu - kamēr Latvija nav pabeigusi savu daļu, nevar noslēgt šo Eiropas līmeņa projektu. K.Lipšāns padomnieks RB jautājumos, jo zina visu par projektu un var sākt darbu no pirmās dienas.*** 3. Kozlovskis labs Satiksmes ministrs? Uzticas partiju izvēlēm, nevarēja pats izvēlēties; pirmā darba tikšanās ar R.Kozlovski šo piektdien. 4. Aizsardzības ministrs no pirmās dienas ielec darbos. Vēsturisks līgums ar Ukrainu - personiskie kontakti R.Melnim, labi strādāja Ārlietu ministrija, Valsts Kanceleja; nākamnedēļ pie mums ierodas reāla kaujas brigāde no Ukrainas - izvērtēs plānu, kas mums trūkst, veidos apmācības, tehnikas iepirkumus, kopražošana utt. “Zaļais koridors” dronu tehnoloģijām. 5. Nebija viegli sadzīvot ar domu par ZZS palikšanu Zemkopības ministrijā kokrūpnieku lietas kontekstā. “Vajadzēja pārtraukt kokmateriālu iepirkumu izsoli ar tādiem nosacījumiem”. Nevajag mums nekādus “VIP klubiņus”. 6. Budžetu vērt vaļā priekšvēlēšanu laika nevajadzētu, bet daudz ko var mainīt budžetā Ministru Kabineta līmenī. Igaunijā pacēla nodokļus - kļūda - tagad tāpat gaidāma izdevumu griešana. 7. “Skepse objektīva” par LMT/TET darījumu. Sen jau vajadzēja apvienot uzņēmumus, bet darījumu struktūra sarežģīta, gaida atbildes no V.Valaiņa. “Vai vajag tik daudz karstus kartupeļus vienlaicīgi”? Nevajag apgrūtināt AS “Latvenergo” ar liekām lietām: galvenais nodrošināt enerģētisko drošību. 8. Samazināts PVN ēdināšanas nozarei? Jāglābj nozare, “būtu gatavs tam”. Varbūt vajag eksperimentu. 9. Tirdzniecība ar Krieviju. Jātiek vaļā no krievu “adatas”. Mūsu farmācijas uzņēmumiem arī loma civilās aizsardzības jomā. 10. Pašvaldību izlīdzināšanas fonds - soda teicamniekus, nav pareizi, kas tur iebūvēts - tās pašvaldības, kas pelna, no tām atņem. Brāķis. **** kad stājos Labklājības ministra amatā, aicināju K.Lipšānu palikt parlamentārā sekretāra amatā, lai gan viņš bija no citas partijas, jo redzēju darba spējas. Nesen arī strādājām kopā Rīgas Siltuma Parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Neviens Eiropā nezina kāds ir patiesais Trampa plāns attiecībā uz Ukrainu un krremli. Tramps draudzīgi aprunājās ar Putinu, lai labākas tirgošanās iespējas ar Eiropu, kurai pašreiz neiztikt bez ASV/NATO drošības “jumta”, vai tas ir sākums fundamentālām izmaiņām attiecībā pret Eiropu, NATO utt?? Es domāju, ja Eiropa patiesi gribēs tirgoties ar Trampu (par LNG, nodokļiem, tēraudu, Ķīnu, Meta, Google), tad Putinam nav daudz ko piedāvāt salīdzinot ar “bagāto” Eiropu, jo Krievija jau pavisam drīz var kļūt par Venecuēlu nabadzības ziņā (hiperinflācija, banku sabrukums utt). Lai vai kā, domājot par 🇱🇻drošību, ir jābūt plānam B, ja parādās riski, ka kolektīvās aizsardzības mehānisms var sākt buksēt viskritiskākajos brīžos un Alianses mugurkauls ASV sāk uzvesties dīvaini. Domāju ir steidzami jāveido divpusējie aizsardzības līgumi un konkrēti militārās aizsardzības plāni ar Somiju, Zviedriju, Dāniju, Poliju, Ukrainu un citām valstīm, kas X-stundā neraustīsies aizstāvēt Baltiju ar pašu karavīriem un vismodernākajiem ieročiem. Paralēli un komplementāri NATO plāniem. Aizsardzības ministrijai ir dūšīgi jāstrādā, lai Latvijā būtu izvietoti vismaz 30 000 draudzīgo valstu karavīru un moderna militārā tehnika. Jā, par to būs, iespējams, jāmaksā (piem., algas poļu, somu vai karā-rūdītajiem ukraiņu karavīriem) no tiem 4-5% no IKP, ko drīzumā ieguldīsim aizsardzībā. Šajā sakarā, vai Aizsardzības ministrija var man paskaidrot, ko saulainajā un mierīgajā Kosovā dara 140 vīru Latvijas kontingents, ja viņiem būtu jābūt pierobežā/Latgalē/Sēlijas poligonā šajā drošības situācijā? Lietuvas un Igaunijas kontingents Kosovā ir 0. Un vēl. Drošības dienestiem, tiesu sistēmai ir jāstrādā daudz drosmīgāk identificējot kremļa kurmjus (VDK savervētie, bijušie aģenti/stukači, bieži viņu atvases, utt) 🇱🇻valdības struktūrās, ierēdniecībā, medijos un citur. Valsts nodevēji centīsies sabotēt visefektīvākos 🇱🇻drošības stiprināšanas plānus ar dažādām “nevaram, nevajag, nebūs labi” atrunām; piem 3 gadus pēc kara vēl nav uzbūvēts Sēlijas poligons, neražojam artilēriju, ieročus, utt. Dzīvojam trauksmainā laikā, jābūt seškārt modriem un gudriem.

Vai Tramps sagrābs Grenlandi? Nē. Visticamāk, notiek kaulēšanās ar Dānijas valdību par jaunas, lielākas ASV militārās bāzes izveidošanu Grenlandē (mazāka jau ir) un par jebkādu Ķīnas/Krievijas ekonomisko, militāro interešu neitralizēšanu Grenlandes tuvumā. Vai Ķīna iebruks Taivānā? Nē. Amerikāņi nekad neatdos ķīniešiem Taivānas milzīgo pusvadītāju (semiconductors) industriju (ap 90% pasaules advancētāko čipu tiek ražoti Taivānā), kas pēdējā laikā arī aktīvi investē ASV (Taivānas TSMC paziņojums par 165 miljardu investīcijām Arizonā). Taivāna arī daudzu gadu laikā sapirkusi no ASV modernākos ieročus, kādus var nopirkt (piem F-35), tāpēc iebrukumu nocietinātajā Taivānas salā, kur taivānieši aizstāvētu savu neatkarību, būtu ļoti grūti realizēt (līdzīgi kā krievu “4 dienu” operācija Ukrainā). Ķīniešiem pašreiz daudz svarīgāk vienoties ar Trampu par Venecuēlas 60-100 miljardu USD parāda atmaksu ķīniešiem (diez vai amerikāņi piekāpsies). @DelfiLV @lasilvportals @dblv @nralv

Šodien biju Saeimas budžeta komisijā - noklausījos “neatkarīgā” Baltijas finanšu centra pētījumu par 🇱🇻pensiju sistēmu: 1. Kopumā deputātiem bija jāklausās vecā, atsildītā zupa par to, cik izcils un nevainojams ir mūsu 25 gadu vecais, pasaulē vienīgais obligātais 2.pensiju līmenis cīņā pret nākotnes pensionāru nabadzības riskiem. 2. Protams, ne vārda par to, ka 25 gadu laikā, kopš mums ir 2.pensiju līmenis, obligāti novirzītā iemaksu nauda reālā izteiksmē ir brutāli zaudējusi savu vērtību iepretim 1.pensiju līmenim. Matemātika vienkārša: 2.pensiju iemaksas ilgu laiku tupi tupējušas banku pārvaldītajos pensiju fondu kontos un ģenerējušas vidēji 1-2% gadā pēc banku komisijām (OK, politiķi neļāva brīvi ieguldīt, tikai manā ministrēšanas laikā 2022.gadā tika atļautas 100% akciju investīcijas), kamēr 1.pensiju līmenis katru gadu tiek indeksēts no valsts puses, lai noturētu pensijas pirktspēju, un ar likumu ir aizliegta negatīva indeksācija (piem., ja valstī deflācija, kas mums bija ap 2010.gadu). Valsts indeksācija katru gadu vidēji devusi vismaz 5% ienesīgumu 1.pensiju līmenim, bet lielajos inflācijas gados kā 2022.gadā (kad biju Labklājības ministrs) tā pat sasniedza 22%, tādējādi nodrošinot, ka pensiju eiro sagalabā savu vērtību (tikmēr 2.pensiju līmenis 2022.gadā cieta zaudējumus). 3. Visa nozares argumentācija balstās uz draudiem, ka valsts tuvāko 20-30 gadu laikā dēļ demogrāfijas nespēs panest savas 1.pensiju līmeņa saistības (kā mēs to sākam redzēt Francijā, Itālijā utt), bet tiek aizmirsts pateikt, ka Latvija pēdējos 30 gadus ir pildījusi savas saistības. Vienīgā reize, kad valsts gribēja paņemt no pensionāriem, bija SVF aizdevuma laikā 2009.gadā (visiem pensionāriem tika piemērots 10% lineārs samazinājums), bet tad Satversmes tiesa lēmumu atcēla un viss tika pensionāriem kompensēts. Tikmēr 2.pensiju līmenī ir bijuši vairāki gadi ar negatīvu atdevi. 4. Runājot par jauno valdību un 2027.-2030.g. budžetu, politiķiem būs jāpieņem vairāki lēmumi: (i) vai atlikt 2.pensiju līmeņa iemaksas agrākajā 6% līmenī (vismaz 100 milj EUR jautājums budžetam). (i) vai ļaut izņemt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu smagu veselības problēmu gadījumos, saskaņā ar Satversmes tiesas lemto (un Lietuvas piemēru). (iii) vai uzlikt “cietu” pienākumu līdz 10% pensiju naudas ieguldīt 🇱🇻aktīvos (investīcijas rada jaunas darba vietas, nodokļu bāzi utt); jo ~80% pensiju naudas ieguldīšana Trampa ASV akciju tirgos ir bīstama. (iv) vai atļaut automātisku 2.pensiju līmeņa mantošanu (@VL_TBLNNK priekšlikums). (v) vai turpināt mazināt pensiju fondu pārvaldības maksas (interesanti, ka Zviedrijā ~pusi no pensiju uzkrājuma pārvalda pati valsts, nevis privātbankas). (vi) kā aktivizēt privātās iemaksas 3.pensiju līmenī ar zemākiem nodokļiem (piem tagad līdz 4000 EUR iemaksas 3.pensiju līmenī atbrīvo no nodokļiem, bet vajadzētu piem 10 000 EUR); kapitāla pieauguma nodokļa mazināšana. Ceru, ka politiķi domās ar galvu, nevis akli pakļausies lielo banku lobijam (kas pārvalda lielākos pensiju fondus). @MarisKucinskis @AndrisKulbergs @ArtursButans @ViktorsValainis @DelfiLV @ltvzinas @lasilvportals @nralv @TVNET_zinas

Nu jau 4 gadi Ģimenes valsts pabalsts stāv uz vietas. Tikmēr inflācija🚀😱

Labas ziņas no Armēnijas🇦🇲🇪🇺 Vēl viens smags, simbolisks zaudējums Putinam. “Armēnijas vēlēšanās Pašinjana partija provizoriski guvusi pusi balsu” delfi.lv/46713439/arzemes/12…

Mūsu briesmīgā ceļu statistika un reģionu ekonomiskie apsvērumi vēlreiz apliecina vajadzību pēc 4-joslu maģistrālēm vismaz uz lielākajām pilsētām (Liepāja, Valmiera, Rēzekne uc), un uz Rīgas apvedceļa. Esam vienīgā valsts Eiropas Savienībā bez normāliem 4-joslu ceļiem. Kā to finansēt? Lai strādā pensiju nauda! Jau 10 miljardi EUR stāv 2.pensiju līmenī, pārsvarā ieguldīti ASV akcijās. Infrastruktūras obligācijas ir normāla prakse Eiropā. @DelfiLV @lasilvportals @nralv @ltvzinas @dblv

Laba @EBRD diskusija par saules/vēja/bateriju (s/v/b) biznesu: 1. Internal rate of return projektiem Baltijā virs 10%, kamēr Francija ap 3% (kā teica viens no runātājiem: “nedrīkst teikt citiem”). 2. Projektu skaņošanas/atļaujas Baltijā relatīvi vienkāršs process, ja salīdzina piem., ar Itāliju (piemērs ar 8 gadiem vēja parkam). 3. Lietuva 4 gadu laikā izaugusi no ~70% elektrības importa līdz 99% pašpietiekamībai martā; paradoksāli, Zviedrijas kabeli pirms 15 gadiem būvēja elektrības importam, bet reāli tagad eksports. 4. Tuvāko gadu laikā būs piesātinājums Baltijas elektrības tirgū - būs zaudētāji. Vajag jaunus, lielus elektrības patērētājus, piem datu centri. 5. Datu centru biznesā Baltija vēl nevar konkurēt piem. ar zemajām Somijas elektrības cenām; nevar piedāvāt piem. 20 gadu PPA par 30 EUR/MWh. Ja Google vai Amazon uzbūvētu Baltijā datu centru, tā būtu nopietna ASV drošības garantija. 6. Bankas pārsvarā konservatīvas: grib A klientus, 20 gadu PPA, lai gan izveidojusies jauna asset class - vēja, saules, bateriju hibrīdbarki, kas darbojas dažādos laikos, mazina riskus. Grūtības nomērīt nākotnes ienākumus no bateriju projektiem, jauns tirgus. 7. Elektroauto strauja attīstība Baltijā un Eiropā - labs elektrības pieprasījuma augšanas potenciāls.

Ja gribam, lai ekonomika aug 5% un vairāk @ViktorsValainis, ir svarīgi, ka banku pārvaldītie pensiju fondi tur savu solījumu katru gadu ieguldīt līdz 10% no pensiju uzkrājuma Latvijas aktīvos (bondi, PPP, AIF, mājokļi, aizsardzība utt). @ArtursButans @AndrisKulbergs

Zinu Valteru @Bolevics . Lai izdodas iedzīvināt vērtīgās Dubaijas, Rijādas pieredzes Latvijas transporta saimniecībā. Arī veselības nozare Valteram ļoti zināma. “Ministru prezidenta Andra Kulberga komandai pievienojas Valters Bolevics” mk.gov.lv/lv/jaunums/ministr…

Latvijā ir viena milzu atšķirība starp tradicionālajām bankām un nebanku/fintech sektoru ⬇️ Gandrīz 100% no tradicionālo banku peļņas aizceļo uz Stokholmu, Ņujorku, utt (ārvalstu īpašnieki), kamēr nebanku/fintech sektorā ap 80% peļņas paliek Latvijā (īpašnieki no Latvijas). @ArtursButans @AndrisKulbergs @ViktorsValainis @FinanceLatvia @ltvzinas @DelfiLV

Rīt un parīt Rīgā notiks liels finanšu nozares pasākums - @EBRD bankas ikgadējais forums (iepriekš Rīgā notika pirms 26 gadiem). Augstākā līmeņa banku, finanšu iestāžu dūži. Ziņošu. @DelfiLV @Finmin @ltvzinas @lsmlv @AndrisKulbergs @ViktorsValainis @ArtursButans @lasilvportals

Stipri nepaveicās J.Baikam (un vēl dažu pilsētu galvām). Dēļ stulbiem Ministru Kabineta noteikumiem (gatavoja @Jauna_Vienotiba pārvaldībā esošā @CFLA_gov_lv) nonākt līdz nepelnītai kriminālatbildībai. Eiropas Prokuratūrā būs grūti atrast sapratni un elastību. “Valmieras mēru Baiku un vēl četrus pašvaldības darbiniekus rosina apsūdzēt par iespējami noziedzīgu ES līdzekļu piesaisti” lsm.lv/raksts/zinas/latvija/…

7 mēneši pagājuši, bet no @AltumLV menedžētā 100 miljonu EUR pensiju-fondu-fonda investīcijām 🇱🇻ekonomikā apaļa nulle. Tikmēr pensiju fondos uzkrāti jau 10 miljardi EUR. @ViktorsValainis @AndrisKulbergs @FinanceLatvia @ArtursButans @ltvzinas @DelfiLV @dblv @nralv