Šodien tikāmies ar VIAA, lai iepazītos, pārrunātu aktuālās problēmas un to, kā virzīties uz mērķtiecīgāku izglītības politikas īstenošanu.

Vai skolēniem jāļauj labot atzīmes? Jā, bet ar skaidriem noteikumiem. Nav pareizi, ja pārbaudes darbu var pārrakstīt neierobežoti daudz reižu, lai “uzlabotu” rezultātu. Pilnīgs aizliegums arī nav labākais risinājums.

Pakistānas un Indijas iedzīvotāju bērnus, arī citus trešo valstu pilsoņus, bijušās ministres Agneses Lāces vadības laikā nolemts uzrunāt krieviski. Kultūras ministrijā atklājām ministrijas administrētu sabiedrības saliedētības projektu, kur teju 86 000 eiro ieguldīti projektā, kas paredz trešo valstu pilsoņiem iespēju mācīties teātra mākslu. Uzrunāšana notiek arī krievu valodā - tas redzams pievienotajā attēlā. Tāpat Cirka skolā realizēts projekts, kurš piedāvā trešo valstu pilsoņu bērniem apgūt cirka mākslu un… atkal anketa ir arī krievu valodā. Turklāt runa nav pat tikai par Krievijas pilsoņiem, skaidri norādīts, ka mērķa grupa ir arī no Pakistānas un Indijas iebraukušie. Kurus Agneses Lāces vadībā izlemts integrēt Latvijas sabiedrībā, uzrunājot krieviski. Sabiedrības saliedēšanai ir jānotiek uz latviešu valodas pamata, un nav pieļaujams, ka iebraucēji par valsts naudu tiek uzreiz iegrūsti krieviskajā informatīvajā telpā un būtībā turpināta padomju okupācijas laikā uzsāktā pārkrievošana. Agneses Lāces vadībā ignorētas vēl Naura Puntuļa laikā pieņemtās Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes, kurās skaidri uzsvērts, ka vienojošā valoda Latvijā ir latviešu. Arī Satversmē skaidri noteikts, ka Latvijā ir viena valsts valoda - latviešu.

Kvalitatīvai izglītībai jābūt pieejamai katram bērnam – neatkarīgi no dzīvesvietas. Jāvērtē ne tikai attālums starp skolām, bet arī tas, kā bērns nokļūst līdz skolai. Mans uzdevums ir nodrošināt, lai lēmumi balstītos gan reālā pieejamībā, gan skaidros kvalitātes kritērijos.

Latvijai imigrācijas politika jāveido atbilstīgi valsts drošības interesēm, lai izvairītos no problēmām, ar kurām saskārušās vairākas Rietumeiropas valstis, raidījumā #ŠodienasJautājums pauda izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA). 🔊 open.spotify.com/episode/19q…

Patiess gods būt klāt Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta dzimšanas dienā, kad divi spēcīgi Latvijas zinātnes institūti apvieno zināšanas, pieredzi un cilvēkus kopīgam mērķim. Latvijas spēks ir izcilībā, specializācijā un sadarbībā. Lai NIRI komandai izdodas! @osi_lv

Tie ir tukšāki bērnudārzi, mazāk skolēnu klasēs, mazāk darba roku nākotnes ekonomikā, mazāk jaunu ģimeņu reģionos un mazāk latviešu nākamajās paaudzēs. (2/3)

Latvijai nevajag lētāko un ātrāko “risinājumu” darbaspēka trūkumam. Latvijai vajag gudru izaugsmi. 🇱🇻 Masveida imigrācija nav attīstības plāns. Attīstības plāns ir stipra ekonomika, produktivitāte un uzņēmēji, kuriem valsts palīdz, nevis traucē.

€18 940 000 – veloceliņiem gar valsts autoceļiem. €19 640 000 - visām 65 patvertnēm Latvijā. Šie nav izdomāti skaitļi. Tie ir skaitļi par ES fondu apguvi no Finanšu ministrijas atbildes dokumenta uz maniem uzdotajiem jautājumiem, ko šodien publicēju pilnā apjomā. Latvijas ES kohēzijas programma 2021–2027 satur €3,25 miljardus ES finansējuma. Lūk, kā šī nauda sadalīta: 🟢Zaļais kurss, klimats, vide: €1092 miljoni (33,6%) 🔴 Aizsardzība civilā aizsardzība - €96 miljoni (2,9%) Tikai skaitļi. Eiropas Parlamentā es biju referents aizsardzības mini-omnibus regulai - instrumentam, kas dalībvalstīm dod tiesības ES kohēzijas naudu pārcelt uz aizsardzību, militāro mobilitāti un civilās aizsardzības infrastruktūru, turklāt ar 100% ES līdzfinansējumu. Krievijas izvērstā kara apstākļos tas ir pareizs instruments. Latvija to praktiski nav izmantojusi. Uz katru 1 eiro aizsardzībai – 11 eiro zaļajam kursam. Tas ir plāns, kas tika rakstīts 2021. gadā – citā ērā, pirms kara Eiropā. Tagad ir 2026. gads. Šis plāns nav mainīts. Ko valdība ir pārcēlusi? Pēc 2025. gada maija "drošības pārdalīšanas" - €171 miljoni (~5% no programmas). Pēc 2026. gada marta papildinājuma - vēl €25,5 miljoni. Kopā aptuveni 6%. Mini-omnibus regulā ir paredzēts bonusa priekšfinansējums valstīm, kas pārceļ vismaz 15%. Igaunija, Lietuva un Polija to dara aktīvāk. Latvija – nē. Un svarīgākais: uz šo dienu 461 projekts par €563 miljoniem vēl nav parakstīti. Šo naudu var pārcelt šodien – bez jauniem politiskiem lēmumiem Briselē, bez regulas grozījumiem, bez papildu sarunu kārtām. Konkrēti projekti. Projektu saraksts ir publiski pieejams – pats vari pārbaudīt katru rindiņu. Lūk, kas mani uztrauc: 🔹 €37,8 miljoni – pēcdoktorantūras pētījumu programma (Latvijas Zinātnes padome, pasākums 1.1.1.9). Tas ir 9,6 reizes vairāk nekā militārajai mobilitātei (Vienības tilts Daugavpilī – €4,3 miljoni). 🔹 €10,3 miljoni – Izglītības un zinātnes ministrija sev pašai par "efektīvāku zinātnes politikas pārvaldību" (pasākums 1.1.1.1). Ministrija ir gan projekta iesniedzējs, gan īstenotājs. Birokrātija finansē birokrātiju. 🔹 €54,86 miljoni – specializēta osta vēja turbīnu ražošanai Kundziņsalā (Rīgas brīvostas pārvalde). Vēja turbīnu ražošanas nozares Latvijā nav. Šī osta varētu būt divējāda lietojuma NATO loģistikai. Bet tā nav. 🔹 €94 miljoni – lielākais neparakstītais projekts, satiksmes ministrijas iesniegts (pasākums 2.4.1.3). Pieteicēja vārds un projekta nosaukums: slēpts – "Publiskojams pēc lēmuma pieņemšanas". 94 miljoni eiro sabiedrībai rādīti kā "anonīms". Pāris secinājumi Finanšu ministrs Ašeradens saņēma manu jautājumu 9. februārī. Atbildi saņēmu 25. februārī. Tajā ir izklāstīts, ka viss notiek kārtībā, ka progress ir stabils, ka N 3 nosacījumi tiks izpildīti. Par elastību, ko sniedz mini-omnibus – gandrīz nekas. Šodien Latvijā gan mūsu, gan sabiedroto spēki aizstāv Eiropas austrumu flangu. Baltijas valstis prasa NATO klātbūtni, lūdz sabiedrotos, tērē aizsardzībai rekordlielus apjomus no IKP. Un tajā pašā laikā no ES fonda €563 miljoni stāv neparakstīti – un daļa no tiem plūst veloceliņos, anonīmos projektos un ministrijās, kas raksta paši sev efektivitātes plānu. Instruments pastāv. Nauda pastāv. Politiskā griba – acīmredzot nē. Jaunajai valdībai būs vairāki mēneši līdz Saeimas vēlēšanām. Šis laiks ir jāizmanto, lai pārceltu neparakstīto naudu uz aizsardzību, militāro mobilitāti un patvertnēm, saņemtu 100% ES līdzfinansējumu un atslogotu nacionālo budžetu, ko Latvija nospriegojusi līdz maksimālajai robežai, lai sasniegtu vajadzīgos 5% no IKP aizsardzībai. 📎 Projektu pilns saraksts – šajā saitē. Lasi, pārbaudi, vērtē pats: docs.google.com/spreadsheets…

🇱🇻Darba tirgus problēmas nav iespējams atrisināt ar vienkāršu atbildi – vairāk darbaspēka no ārvalstīm. Tas var šķist ātri un ērti, tomēr ilgtermiņā nerisina galveno jautājumu: kā risināt darbaspēka problēmu gudri, sniedzot maksimālu ieguvumu Latvijai? bit.ly/4nAQ5R3

Latvija jau vairākus gadus virzās bez skaidra redzējuma par valsts attīstību un prioritātēm, uzskata Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA). Viņasprāt, pie tā lielā mērā vainojama esošā valdības, kas nespēj vienoties par būtiskiem jautājumiem, tostarp drošības un imigrācijas politiku. 🖥️ bit.ly/4nn6Jn5

Pirms gada Evika Siliņa solīja “restartu”. Šodien redzam, ka tas ir pārvērties par valdības sabrukumu tiešraidē. Nav ne vienota mērķa, ne stratēģiska virziena, ne spējas pieņemt skaidrus lēmumus. Ir tikai savstarpēji konflikti, apvainojumi un cīņa par ietekmi koalīcijas iekšienē

Pa vecam darot, nekas nesaies. Latvijai ir jāaug straujāk. 🇱🇻 Latvijai ir vajadzīga valdība, kas strādā ar skaidru izaugsmes plānu, nevis turpina pieņemt lēmumus ārpus budžeta un cer, ka viss kaut kā sakārtosies pats no sevis.

NA gatava veidot jaunu valdību delfi.lv/a/120117840