Kritizēt protams ir forši. Bet šoreiz es uzrakstīšu arī ko es darītu savādāk. Pat pārkāpšu savu 240 zīmju tabu. Jo sakrājies. Tas ka dronu siena nav un nevar būt, domāju nu jau visiem ir tā kā skaidrs. Pretdronu aizsardzība joprojām ir medības. Un vēl kādu laikus būs. Tām vajag ne tikai atbilstošus ieročus, bet arī pašus medniekus. Mūsu gadījumā kādas 40 vienības. Jo viena var nosegt \- 10km. Vai mums ir dienesti valstī, kas dežūrē 24/7? Ir. VUGD. Tai skaitā brīvprātīgie. No slavenajiem NATO 5% 1,5% oriģināli ir paredzēts sabiedrības noturības stiprināšanai. Arī VUGD. Man šķiet, ka jaunajā realitātē mums ir jāizkāpj ārpus kastes. Ir hibrīdkarš un arī mums jādemontē tā barjera starp militāro un civilo pasauli. Daļu aizsardzības budžeta novirzot VUGD paplašināšanai, stirpināšanai, apmācībām un aprīkošanai ar pretdronu sistēmām mēs ne tikai stiprinātu pretdronu aizsardzību, bet uzlabotu arī mūsu drošību ikdienā. Krīzēs VUGD ir ne mazāk svarīgs. Armijas ziņā lai paliek kritiskā infrastruktūra un pilsētas. Arī Ukrainā dronus medī visi kas var. Tai skaitā vienkārši brīvprātīgie.
Draugi, nav labi! Kaut kad tas mūsu veiksmes limits tiks izsmelts. Cerams, ka līdz tam mēs tomēr būsim pārnesuši mūsu varenās pret dronu spējas no powerpointa uz realitāti.