Pērkot "Teslu", komplektā nāk četras celtnieku ķiveres.

Šodien #Liepājā līst spaiņiem, taču šo to jaunu pamanīt var tik un tā; Uliha ielā pie Centra sākumskolas zīmi ievērot 30km/h atgādinās ievērot vēl uzskatāmāk. Bērni ir Latvijas lielākais dārgums!

Jebkuri nelegālie migranti ir drauds, taču ir valstis, kas daudzas desmitgades ražojusi mežoņus un bīstamus noziedzniekus rūpnieciskos apmēros. Somālija un Sudāna ir tikai dažas no šādām valstīm, šo robežpārkāpēju izraidīšanai jānotiek īpaši operatīvi. x.com/i/status/2064773864442…

Atkal @Latvijas_armija baidīja komjaunieti Vaļeru no Ezerkrasta, bet desmitiem brīdinājumu, lai zem segas kas nepasprūk, nebija. Tagad visu nakti nāksies murgot par NATO.

Ja neskaita mazākos P klases un grantētos lauku ceļus, A9 šoseja faktiski vienīgais pilnvērtīgais savienojums starp Liepāju un Rīgu. Lai gan daļa kravu Liepājas ostā nonāk pa dzelzceļu, kravas autotransporta nozīme pārvadājumos joprojām ļoti liela. Savukārt pasažieru pārvadājumos dzelzceļam vien simboliska loma - vilciens uz Rīgu kursē tikai reizi dienā, turklāt agrā rīta stundā. Pēc lidmašīnu flotes nomaiņas arī “airBaltic” atteicās no reisiem starp Liepāju un Rīgu. Līdz ar to galvenais savienojums ar pārējo Latviju palikusi autobusu satiksme vai personīgās automašīnas. A9 ir viens no svarīgākajiem Latvijas galvenajiem autoceļiem ne tikai ekonomiski, bet arī drošības ziņā. Tieši Liepājas osta ir būtiska militārās mobilitātes infrastruktūras daļa, bet galvenais jūras savienojums starp Latviju un Vāciju tiek nodrošināts ar prāmju satiksmi.

Šie ir labsirdīgie droni. Viņu pienākumos gādāt, lai Velnciema futbola laukumi būtu nopļauti. Tādas komandas jau labu laiciņu strādā visos Liepājas ⚽️ stadionos.

Fantastiskas atziņas no RB ieviesējiem; uzbūvētās stacijas kā dārgas strūklakas, kur vilciens iespējams neienāks, kā uzprojektēts, tā mums būvēt nevajadzētu, esam pieteikušies finansējumam, bet projekti pamattrasē nav pabeigti, tāpēc izmaksas nav zināmas. youtube.com/watch?v=bJBfEFoT…

Pielikām puķpodus arī ielas pusē.

#Latvija jau labu laiku vairs nav slikto ceļu zeme, un tā ir taisnība. Uz A klases šosejām līkumot starp bedrēm kā pirms 15 gadiem vairs nevajag. Taču autoceļu infrastruktūra bieži vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Un tas nav tikai stāsts par regulāri piesauktajām četrām joslām. Iespējas straujāk attīstīt autoceļu tīklu, izmantojot ES līdzfinansējumu, lielā mērā palaistas garām. Savukārt pārmērīgās ambīcijas "Rail Baltica" projektā noteikti nevairo iespējas attīstīt citas transporta nozares. Stāsts nav tikai par finansējumu. "Rail Baltica" piesaista milzīgus būvniecības nozares resursus. Projektētājus, būvniekus, tehniku, materiālus un valsts administratīvo kapacitāti. Tas neizbēgami sadārdzina arī citu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu. Šāda problēma nav raksturīga tikai Latvijai, līdzīgas diskusijas notiek arī Igaunijā. Viena no Latvijas nelaimēm nespēja pilnībā atteikties no padomju laika pieejas - galvenais, lai ir ceļš. Tikmēr Polijā, Lietuvā un Igaunijā jau gadiem tiek attīstīti transporta koridori, kuru galvenais uzdevums nodrošināt drošu un ātru pārvietošanos sinerģijā gan ar drošību, gan ekonomisko pienesumu. Grūti noticēt, ka tuvākajās desmitgadēs Latvija piedzīvos strauju lēcienu autoceļu attīstībā. Tomēr tas nenozīmē, ka esošā infrastruktūra sevi pilnībā izsmēlusi. Lai arī maksimālais atļautais braukšanas ātrums uz lielākās daļas valsts autoceļu 90 km/h, šosejas joprojām vijas cauri apdzīvotām vietām, šķērso daudz krustojumu un sadzīvo ar kreisajiem pagriezieniem ik pēc dažiem simtiem metru. Tāpēc arī 220 km ceļš no Liepājas līdz Rīgai aizņem tikpat daudz laika kā 310 km brauciens no Liepājas līdz Kauņai. Uzlabojumi kā pārtraukto līniju aizstāšana ar nepārtrauktajām vai ātruma kontroles radaru uzstādīšana, pretēji cerētajam ne vienmēr dod vēlamo rezultātu. Dažviet satiksme kļuvusi pat nervozāka. Vieni radaru kontroles zonās, paļaujoties uz automašīnas spidometra rādījumu, izvēlas braukt lēnāk par atļauto ātrumu, bet citi cenšas atgūt zaudēto laiku atlikušajos posmos, kur apdzīšana vēl ir atļauta. Satiksmes drošība nav tikai ātrums. Diemžēl ceļu remonts vai rekonstrukcija Latvijā pārāk reti nozīmē infrastruktūras mūsdieniskošanu. Tomēr viss nav slikti. Lai arī nokavēti par vairākiem gadu desmitiem, uz A9 Rīgas pievārtē beidzot veiks satiksmes drošības uzlabojumus, tostarp kreiso pagriezienu problēmu risināšanu. Šādu uzlabojumu kavēšanās bremzē ne tikai satiksmi un ekonomikas izaugsmi, bet apdraud arī pašu dārgāko resursu - cilvēkus. Spilgts piemērs ir A9 un P98 krustojums pie Apšupes, kas ilgstoši tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem satiksmes mezgliem valstī. Faktiski vienīgie būtiskie drošības uzlabojumi pēdējās desmitgadēs bijuši ātruma ierobežojums līdz 70 km/h un ātruma kontroles kamera. Tieši šajā vietā kravas auto, kuru vadīja indietis bez tiesībām, ietriecās sabiedriskajā autobusā, sakropļojot cilvēkus. Taču ir arī laba ziņa, paredzēta A9 un P98 krustojuma pārbūve par divlīmeņu satiksmes mezglu. Tas būs viens no retajiem gadījumiem Latvijā, kad satiksmes drošības problēmu risinās nevis ar kārtējo aizlieguma zīmi vai radaru, bet ar modernas infrastruktūras izbūvi.

Vakarvakarā smuki nolija kā uz pasūtījumu un šodien kastaņkoki ar ceriņiem zied kā negudri. #Liepāja smaržo kā svaigi apliets dārzs.

Esmu tik vecs, ka spilgtā atmiņā laiki, kad bērniem pirku "Lāsēnu" pa 0,29€.

Katru reizi, kad kāds Rīgas klerks dārgā uzvalkā skaidro, cik svarīgi pabeigt milzīgo staciju Mārupē, grūti nedomāt, ka no Liepājas līdz Rēzeknei nepilni 450 km, ceļā jāpavada 6 stundas. Līdz Varšavai 665 km, var aizbraukt septiņās ar pusi stundās un bez steigas.

2025. gada vasarā Latvijas valdība Evikas Siliņas vadībā atbalstīja likumprojektu par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu vadībā. Tika pausts, ka tas būtiski mainīs Latvijas korporatīvās vides seju un dinamiku, iezīmējot jaunu ēru korporatīvajā pārvaldībā. Pati premjere to komentēja kā nepieciešamību palielināt sieviešu iesaisti līderības pozīcijās, veicināt sieviešu iespējas darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē. Ko par sieviešu lomu Latvijā liecina statistika? Kāda ir sieviešu loma, gādājot par tiesiskumu, drošību, sabiedrības izglītošanu un integrāciju? Sieviešu skaits Latvijā nepilni 54%, kamēr ministrijās un centrālajās valsts iestādēs sieviešu īpatsvars bieži pārsniedz 70%. Tiesu sistēma Latvijā ir absolūti "feminizēta" - gandrīz 80% tiesnešu ir sievietes, līdzīga proporcija prokuratūras sistēmā un VID. Izglītības sistēmā sieviešu nozīme Latvijā vēl lielāka. No visiem skolotājiem ~87% ir sievietes. Sieviešu vairāk arī akadēmiskajā vidē - 55%, līdzīga proporcija asociēto profesoru vidū, kamēr no visiem lektoriem sievietes ir 65%. Lai arī nav tiešu publisku datu, taču labi zināms, ka nozares, kuras gādā par sabiedrības vienlīdzības problēmu risināšanu, lielākoties ir sieviešu darba lauciņš. Piemēram, Sabiedrības integrācijas fonda padomē vēsturiski dominējušas sievietes. Latvija tradicionāli lepojusies arī ar lielāko sieviešu skaitu starp NATO valstu armijām. Lai arī šobrīd, kad notikusi valsts aizdardzības dienesta ieviešana, precīzu ziņu nav, gan pirms armijas profesionalizācijas, gan pēc vismaz 16% personāla bruņotajos spēkos bija sievietes. Aizvien lielāks sieviešu skaits izvēlas arī darbu kārtības uzturēšanā - no visiem valsts policistiem 1/3 ir daiļais dzimums, tāpēc arī te Latvija ir viens no Eiropas līderiem. Līdzīgas proporcijas arī valsts robežsardzē. No 100 parlamentāriešiem 14. Saeimā 31 bija sieviete. No 15 valdības locekļiem Evikas Siliņas valdībā 4 līdz 6 amati pienācās sievietēm. No visiem vadošajiem amatiem valsts iestādēs sieviešu skaits ir gandrīz 44%, kas ir otrs lielākais skaits Eiropas Savienībā. Mūs apsteidz tikai Zviedrija.

#Liepājā lielās ziedēšanas laiks.

Daudz tiek diskutēts par Krievijas spējām uzbrukt @NATO valstīm. Šādu iespēju pilnībā ignorēt neviens neuzņemsies, taču iebrukuma mazticamību nereti saista ar milzīgajiem Krievijas dzīvā spēka zaudējumiem. Kara pirmajā gadā Ukrainas gaļasmašīnā burtiski tika samalta Krievijas profesionālā armija un tā sauktie ДНР/ЛНР spēki. Putinam nācās izsludināt daļējo mobilizāciju un papildināt tukšās karotāju rindas ar dāsni apmaksātiem algotņiem. Kad drausmīgajās cīņās izretinājās arī šie karapulki, Kremļa režīms aktivizēja masveidīgu ieslodzīto vervēšanu. Negribot izjaukt ierasto noskaņojumu sabiedrībā, cīņās pret Ukrainu tika sūtīti pat sabiedrības padibeņu pārstāvji un ar viltu savervētie. Lai arī šķiet, ka fronte kara ceturtajā gadā gandrīz statiska, zaudējumi joprojām ir milzīgi. Daļa militāro analītiķu uzskata, ka situācija sliktāka, nekā rāda oficiālās aplēses. Iepriekš daļa karavīru pēc ievainojumiem spēja atgriezties frontē, tagad karadarbības raksturs ievainoto evakuāciju no kaujas lauka padarījis ārkārtīgi sarežģītu. Uzbrūkošās vienības faktiski kļuvušas par "vienreizlietojamiem krieviem". Aizvietot zaudējumus Kremlim kļūst aizvien grūtāk. Solījumi par lielām algām un kompensācijām darbojas arvien vājāk ne vien tādēļ, ka karotājs visbiežāk iet bojā vai tiek smagi sakropļots, bet arī tādēļ, ka nekur nav zudusi Krievijai raksturīgā birokrātija. Maksājumu kavējumi, atteikumi izmaksāt kompensācijas un pat melošana arī nekur nav zudusi. Arī kļūt par ubagojošu veterānu bez rokām vai kājām, kādu Krievijā kļūst arvien vairāk, daudziem nešķiet pievilcīga nākotne. Lai Krievija spētu atjaunot armijas sākotnējās kaujas spējas, vajadzīgi arvien vairāk cilvēku, taču pieejamie resursi pakāpeniski izsīkst. Bez vispārējās mobilizācijas šo problēmu atrisināt ir grūti, bet tās izsludināšana radītu jaunas ekonomiskas un politiskas grūtības. Runa nav tikai par krievu vēlmi karot, bet arī par valsts spēju finansēt šādu mobilizāciju. Militārie pētnieki lēš, ka karadarbības uzturēšana Krievijai 2025. gadā izmaksāja aptuveni 20 miljonus $ stundā. Tas nozīmē vairāk nekā pusmiljardu dienā un gandrīz 190 miljardus $ gadā. Četru kara gadu laikā militārie izdevumi un zaudējumi Krievijai izmaksājuši vairāk nekā 1/2 triljonu $; nauda, kas grūti aptverama pat daudz turīgākām valstīm. Ekonomiskās grūtības Krievija ilgstoši spēja mazināt, izmantojot uzkrātās rezerves, kuras daļēji bija nodrošinājušas arī Eiropas valstis, gadiem ilgi iegādājoties Krievijas naftu un gāzi. Tomēr 4 kara un sankciju gados šie uzkrājumi būtiski samazinājušies. Lai arī propaganda sludina ekonomikas izaugsmi, ievērojamu tās daļu nodrošina militārie pasūtījumi. Tie rada statistisku aktivitāti, taču reālais pienesums sabiedrības labklājībai ir ierobežots - saražotais tiek izšauts, iznīcināts vai sadedzināts kaujas laukos Doņeckas apkārtnē. Nav piepildījušās arī cerības, ka Eiropas pircējus pilnībā aizstās Ķīna. Krievija ir spiesta ieguldīt milzīgus līdzekļus jaunu energoresursu eksporta maršrutu izbūvē, kamēr Pekina izmanto savu izdevīgo pozīciju, lai panāktu sev labvēlīgākus nosacījumus. Sankcijas ne vien samazinājušas Krievijai pieejamos finanšu līdzekļus, bet arī ierobežojušas piekļuvi tehnoloģijām. Tas apgrūtina ne tikai attīstību, bet arvien biežāk arī esošās infrastruktūras uzturēšanu. Īpaši jūtami tas skar naftas, gāzes, apstrādes un ražošanas nozares. Vienlaikus Ķīnas ekonomiskā ietekme Krievijā turpina pieaugt, ko spilgti ilustrē pārmaiņas autoindustrijā. Nav piepildījušies arī pareģojumi par Donaldu Trampu kā Putina glābēju. ASV turpina ekonomisko spiedienu ne vien pret Krieviju, bet arī pret tās tuvākajiem partneriem, tostarp Venecuēlu, Irānu un Kubu. Neskatoties uz visiem riskiem un Kremļa ambīcijām, iespējas, ka Krievija tuvākajā laikā spēs uzsākt plaša mēroga invāziju pret NATO valstīm, atverot "otro fronti", šobrīd visai apšaubāmas. Drīzāk jau šodien jābūt gataviem, ka nelegālās migrācijas spiediens augs, tostarp no Krievijas.

Neprāta apoteoze Lielbritānijā; rasistisku aizspriedumu dēļ smagi savainotu upuri policija aiztur un viņš rokudzelžos mirst. Noziegums veikts ar rituālo nazi, ko slepkava nēsāja reliģiskajām vajadzībām. Starp citu, atrodiet šo ziņu Latvijas medijos! theguardian.com/uk-news/2026…

Latvijas politikas dinozauri pie Komo ezera par to diez vai diskutēja, taču Rumānijā apvienošanos ar Moldovu atbalsta 2/3 iedzīvotāju, tam gatavi arī gandrīz puse moldāvu. Apvienošanās Moldovu ievedīs Eiropā, savukārt Krievijai ietekmi atņems. dw.com/ru/moldova-i-rumynia-…

Brauciens pa A9 starp Liepāju un Rīgu vienmēr vijas cauri Skrundai, taču iemesls piestāt radies vien tad, ja jāizloca kājas vai par sevīm atgādina izsalkums. Sajutos taisni vai vainīgs, ka tik ilgi to neizdarīju, tāpēc ar mazo meitu veltījām pēcpusdienu, iepazīstot burvīgo Skrundu. Latviska, tīra un ziedoša pilsēta, atsaucīgi un laipni ļaudis ik uz soļa. Ja jūsu ceļi ved uz Kurzemes pusi, noteikti veltiet laiku arī Skrundai, Latvija ir apburoša!

Nenoliedzami, darbu vērienīgums un ātrums pie Rīgas lidostas iespaidīgs. Lielformāta "Progresīvo" reklāmas plakāti grandiozo būvobjektu tuvumā gluži simboliski. Vai nu kā atgādinājums par sasniegumiem, vai sajūtām, ka Ņenaševa, Lāce un Šuvajevs izdomās, kam tas būs vajadzīgs.

Ka Polijas ražojuma kājnieku kaujas mašīnu "Borsuk" cena augsta, bija zināms sen, taču izrādās, pat pašu armijai izmaksas par 60-70% lielākas nekā @Latvijas_armija izvēlētajai "Ascod" platformai. x.com/i/status/2060675671353…