Visās jomās Latvija nav pēdējās vietās. Ap 150 valstu paviljonu konkurencē Expo 2025 Osakā, Japānā, kategorijā "People's choice" (apmeklētāju balsojums) , Baltijas paviljons saņēma augsto 2 vietu! Ej nu dabon gatavu, kaut ko tādu! 🙂 Es veidoju paviljona audio noformējumu.

🤡 Putin was reportedly shown a special version of the news for years The claim comes from a former editor-in-chief of Russia’s state TV news program Vesti. Not that anyone is particularly surprised. According to him, after the 2011 Bolotnaya protests, a separate news package was prepared specifically for Putin. Negative stories were removed, while favorable reports and achievements were highlighted. The former state TV editor says Putin was increasingly isolated from reality. He even claims that after the sinking of the cruiser Moskva, Putin was not informed of its destruction for more than a week. That might explain his unwavering confidence that everything is “going according to plan.”

Mani 2 centi par vakrdien pieņemtā likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei" efektu uz pamattiesību jomu Latvijā. 1. Problēma ir likuma spēks telpā un būtībā arī de facto Lielbritānijas jurisdikcijas elementu pastāvēšanas pieļaušana Latvijā. 2. Skaidrs, ka katrai valstij ir tiesības noteikt šis valsts pilsoņiem pieņemamu kārtību savā teritorijā. Dažu valstu likumi var šķiet nesamērīgi vai pat absurdi, bet tie ir spēles noteikumi, un tie ir jāievēro. Jebkurā gadījumā cilvēkam ir izvēle – ja tik ļoti nepatīk kādas valsts likumi, var vienkārši atturēties no šīs valsts apmeklēšanas. Piemēram, nepatīk, ka par alkohola lietošanu var dabūt pusgadu cietuma un 40 sitienus ar nūju – nebrauc uz Rijādu. Nepatīk, ka vari dabūt 300 eiro sodu par sekmēšanu uz ielas – nebrauc uz Tokiju. 3. Tomēr Lielbritānijas gadījums ir atšķirīgs, jo Lielbritānijas likumi (The Malicious Communications Act 1988 (Section 1) un The Communications Act 2003 (Section 127) ir vērsti nevis pret darbībām, kas ir izdarītas tieši Lielbritānijas teritorijā, bet kopumā pret jebkādiem ierakstiem sociālajos tīklos un citiem komunikācijas veidiem. Līdz ar to, personai var nebūt absolūti nekāda sakara ar Lielbritāniju, tā var atrasties jebkurā pasaules malā, un tāpat formāli pārkāpt šos likumus. Vēl sliktāku situāciju padara tas, ka augstākminētie likumi paredz nevis tiešu aicinājumu uz vardarbību aizliegumu, bet gan ļoti plašu aizliegtās komunikācijas definīciju, kas ietver sevī “aizskarošu” un “nepiedienīgu” informāciju, kā arī jebkuru informāciju, kas var aizvainot kādu vai izsaukt citai personai nemieru. Skaidrs, ka šī definīcija ir tik plaša (juridiski korekts termins šajā gadījumā ir ģenerālklauzula), ka zem tās var “pabāzt” praktiski jebko. 4. Ko tas nozīmē praksē? Daži piemēri: Komiķis Germs Lihens, tika apcietināts un tiesāts jo tvitā ir pajokojis, ka redzot transpersonu sieviešu tualetē, “iesitīs viņam pa pautiem” (edition.cnn.com/2025/09/03/u…); Ričards Viljams tika notiesāts par aicinājumu protestēt pret migrāciju, lai glābtu britu bērnus un rasistiska mēma publicēšanu (bbc.com/news/articles/c3ej8z…); Darrens Breidijs tika notiesāts par LGBT kritizējošā mēma šērošanu (hrla.org.au/uk_man_arrested_…); Kāda sieviete tika aizturēta par neprecīzās informācijas šērošanu (theguardian.com/uk-news/arti…) Elizabete Kinnija tika notiesāta par to, ka WhatsApp ziņā kādai personai nosauca vīrieti, kas piekāva viņu, par “pederastu” (westgatesentinel.com/interna…); Un šie nav izņēmuma gadījumi – kopumā Lielbritānijas policija aiztur līdz pat 30 cilvēkiem dienā par “nepareiziem” ierakstiem sociālajos tīklos (freespeechunion.org/archive/…). Tāpat, ļoti svarīgs ir moments, ka praksē Lielbritānijas tiesas ir tendētas izdarīt secinājumu par nodoma aizvainot esamību, balstoties uz aizvainošanas faktu. Vienkārši sakot, ja tavas runas saturs kādu aizvainoja (kā tas bija Elizabetes Kinnijas gadījumā), nav svarīgi, vai tu to gribēji, vai nē, un ar pašu faktu parasti pietiek, lai konstatētu tavu vainu. 5. Kāpēc tas ir nozīmīgi Latvijas pilsoņiem? Satversmes 100. panta formulējums paredz augstāku vārda brīvības aizsardzības līmenī nekā Lielbritānijas likumi. Vārda brīvība, citu pamattiesību starpā, ir bijusi viens no mērķiem, Latvijai cīnoties par savu neatkarību no totalitārās komunistiskās valsts. Līdz ar to, izsakot piekrišanu LR pilsoņu izdošanai Lielbritānijai, faktiski tiek degradētas Satversmē nostiprinātas un aizsargātas pamattiesības. Tagad Latvijas pilsonim, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, būs jāvērtē, vai gadījumā viņa izteikumi nevarēs tiks uztverti kā aizskaroši kādai sociālai vai reliģiskai grupai Lielbritānijā. Acīmredzami, ka ievērojama cilvēku daļa negribēs riskēt, kas attiecīgi radīs vārda brīvības apspiešanas efektu Latvijā, ko paradoksālā kārtā izsauc nevis pašas Latvijas, bet Lielbritānijas likumi. Nevajag lolot cerības uz to ka “es neesmu brits, gan jau mani tas neskars”. Lielbritānijas valdība ir tieši paudusi velmi panākt citu valsts pilsoņu ekstradīciju un sodīšanu par “naida runu”. (cbsaustin.com/news/nation-wo…) Formāli, Latvijas piloni var pasargāt Kriminālprocesa likuma 697.panta 2.daļas 4.punkts, bet praksē starptautiskiem līgumiem tiek dota priekšroka, un tiesību piemērotājs diez vai riskēs runāt pretī politiskajam lēmumam. P.S. Likuma pieņemšanas procesā jāatzīmē deputāta @akirstei centieni vismaz daļēji atrisināt šo problēmu, iesniedzot likumprojekta grozījumus, kas paredzēja ka “Latvijas pilsoņa izdošana nav pieļaujama, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka apcietināšanas orderis izdots ar mērķi personu krimināli vajāt vai sodīt tās politisko, ideoloģisko vai reliģisko uzskatu, vārda vai uzskatu brīvības izpausmju vai citu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā garantēto tiesību īstenošanas dēļ, vai ja personai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē draud vajāšana minēto iemeslu dēļ. ” (titania.saeima.lv/LIVS14/sae…) Diemžēl, neviens cits deputāts šo absolūti racionālo priekšlikumu nav atbalstījis.

Kā 35 gadus Latvijas prokuratūra un Augstākā tiesa ņirgājas par VDK psih... youtu.be/a_NufKtwvxY?si=bm4u… via @YouTube

Finally upgraded the Bugatti 🫡 🇷🇺 🇷🇺

⚡️The European Commission has proposed banning entry into the EU for all participants in the war against Ukraine. Such a measure could be adopted as part of a new sanctions package.

BREAKING: Keir Starmer says he won’t remove the exemption which allows Sikhs to carry large ceremonial knives on them. Meanwhile, English women are being prosecuted for carrying regular pepper spray on them when out on the streets at night

🚨Always proud to stand with our dear friends in #Ukraine who are fighting to protect themselves from Putin’s pathetic, illegal invasion. Putin’s regime must be destroyed & relegated to the ash heap of history!

Last night, the House passed the bipartisan Ukraine Support Act after months of gridlock to provide support for Ukraine's continued struggle for freedom against Putin’s aggression. With Honor Action was proud to join @RepDonBacon, @RepBrianFitz, @RepCarbajal, and other champions for Ukraine for a Capitol Hill press conference underscoring our commitment to democracies around the world.

DEMOKRĀTIJAS NOZAGŠANA Ja Latvijas iedzīvotājiem ir patiesa vēlme izglābt mūsu valsti, nopietni mainot politisko kursu un valsts pārvaldes veidu, šīs Saeimas vēlēšanas būs pēdējā iespēja, jo nākamo vairs nebūs. Vēlēšanas izriet no iespējas izvēlēties, bet Saeimas apstiprinātie grozījumi Saeimas Vēlēšanu likumā iebilst pilsoņu politiskajām izvēlēm. Grozījumi, kas stāsies spēkā 2030. gadā, nosaka jaunu minimālo partijas biedru skaitu, kas nepieciešams kandidēšanai. Līdzšinējo 500 biedru vietā, tiks pieprasīti 1000 cilvēki, bet partiju apvienībās pat 1500 biedru. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka šāds slieksnis ievērojami samazina to partiju skaitu, uz kuru ierobežojums neattiecas. Patlaban ir deviņas partijas, kurās biedru skaits pārsniedz tūkstoti cilvēku, bet no tām Saeimā atsevišķu partiju un apvienību (neizšķirot katru apvienību veidojošo partiju) veidā patlaban ir sešas partijas – ZZS, Vienotība, NA, LPV, AS, Progresīvie. Tikai prokremliskajā “Stabilitātē” ir mazāk par tūkstoti. Grozījumu cēlonis esot vieni no zemākajiem politiskās aktivitātes procentiem Eiropas Savienībā. Savādi uzskatīt, ka biedru sliekšņa paaugstināšana pozitīvi atsauktos uz aktivitāti, drīzāk pretēji, tāpēc šādi ierosinājumi liek domāt par esošo partiju varas monopola saglabāšanu, kur katrai elektorāta grupai atrodams šķietami atbilstīgs pārstāvniecības spēks un jaunus vairs nevajag. Latvijas partiju “slimība” ir vāja vai neesoša iekšējā konkurence un t.s. “frakcijas disciplīna”, tāpēc tās līdzinās šaurām interešu grupām, kas nepieļauj jaunu partijas līderu rašanos neatkarīgi no partijas izmēra. Un tām vienkārši nepatīk konkurence. Savukārt šāda modeļa iznākums ir stagnācija. Bet ilgtermiņā šie likuma grozījumi likvidē alternatīvu viedokļu īstenošanas iespējamību. Būtībā tā ir cenzūra, jo, ņemot vērā Latvijas sabiedrības ikdienas paradumus, pienākumus un atbildības, ir patiesi izaicinoši izveidot pat 500 biedru partiju. Svarīgāk par to ir aktualizēt jautājumu, kāpēc politiskā aktivitāte vispār tiek ierobežota. Tik skarbi likumi, kas regulē jaunu partiju veidošanu, ir tikai postpadomju valstīs un ar šiem grozījumiem Latvija proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir uzstādījusi augstāko biedru skaita slieksni. Tas ir pretrunā Satversmes garam, jo ierobežo tautas kā suverēnās varas nesēja iespējas šo varu īstenot. Tā arī esam nonākuši situācijā, kurā patlaban visvairāk atbalstītajam politiskajam spēkam ir 14% atbalsts, bet aptuveni trešdaļa vēlētāju nezina, par ko vai vispār nebalsos. Partiju biedru skaitam nav teju nekādas korelācijas ar tās pausto programmu vai ideoloģiju. Īpaši digitālajā laikmetā. 500 elektroniskie paraksti vai tīkšķi zem partijas programmas Facebook var būt pietiekošs idejas dzīvotspējas un atbalsta pierādījums. Starpkaru perioda laikā pirms Ulmaņa apvērsuma kandidātu saraksta iesniegšanai vēlēšanās pietika ar 100 vēlētāju parakstiem. Un nekādu partiju! Tāpēc dažkārt vēlēšanās bija iespējams izvēlēties no vairāk nekā 100 sarakstiem. Lai pilsoņi, nevis pašreizējā Saeima, izlemj, kurām idejām būs dzīvot, kurām ne.

Baltijai vajadzētu kodolieročus.

The U.S. is considering deploying nuclear weapons closer to Russia’s borders According to the Financial Times, Washington is exploring the possibility of stationing additional nuclear-capable assets in NATO countries. Poland and the Baltic states are said to be among the strongest supporters of the idea.

Aleksandrs Kiršteins un Edvarts Krusts par partiju ierobežojumiem. Latvijas likumdošana īpaši izceļas ar politiskās līdzdalības ierobežošanu un prevenciju. Tiek aktīvi saglabāts padomju "mantojums" - dažādi likumi, kuri atbalsta esošās partijas, bet ierobežo jaunas partijas.

I’m not sure what I was expecting but I wasn’t expecting this. Moscow is an unbelievably beautiful city.